iepūsties
iepūsties -pūšos, -pūties, -pūšas, pag. -pūtos; refl.
1.parasti 3. pers. Iesākt pūst. Īsu brīdi pūst.
PiemēriLāgiem vējš iepūtās īsti spēcīgi..
- Lāgiem vējš iepūtās īsti spēcīgi..
- Vējš iepūtās ar īstu sparu, pelēkie mākoņi saira atsevišķos gabalos un skrēja ātri.
- Dienvidu vējš, kas pēc saules lēkta parasti pieņēmās, nemaz neiepūtās.
2.sar. Kļūt iedomīgam, augstprātīgam.
PiemēriBagātie saimnieki, kamēr bija skaidrā prātā, iepūtušies sēdēja ratu pakaļējā sēdeklī..
- Bagātie saimnieki, kamēr bija skaidrā prātā, iepūtušies sēdēja ratu pakaļējā sēdeklī..
- Viņš vēl vairāk iepūšas savā iedomībā un kā paēdis runcis, acis piemiedzis, staigā smīnēdams.
Stabili vārdu savienojumiIepūšas (arī uzpūšas) kā pāvs.
- Iepūšas (arī uzpūšas) kā pāvs idioma — Saka par ļoti iedomīgu, augstprātīga cilvēku.
2.1.Kļūt neapmierinātam.
PiemēriDidža radi vēl tagad iepūtusies, ka viņš gājis pie Mares, kad būtu varējis dabūt pusgraudnieka meitu..
- Didža radi vēl tagad iepūtusies, ka viņš gājis pie Mares, kad būtu varējis dabūt pusgraudnieka meitu..
Avoti: 3. sējums