iepūtīgs
iepūtīgs -ais; s. -a, -ā
iepūtīgi apst.
Iedomīgs, augstprātīgs.
Piemēri«Kāds tad liekas būt: lepns un tāds iepūtīgs jeb [vai] vientiesīgs cilvēks?»
- «Kāds tad liekas būt: lepns un tāds iepūtīgs jeb [vai] vientiesīgs cilvēks?»
- «..man nebija nekāda iemesla [stāstīt] jums, tukšgalvjiem un iepūtīgām nelgām - -»
Avoti: 3. sējums