Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ierastība
-as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → ierasts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTiks lauzti vēl kādi ierastības, iesīkstējuma un tradicionalitātes žogi.
Avoti: