ierastība
ierastība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → ierasts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTiks lauzti vēl kādi ierastības, iesīkstējuma un tradicionalitātes žogi.
- Tiks lauzti vēl kādi ierastības, iesīkstējuma un tradicionalitātes žogi.
- Jaunie allaž tiecas pēc vēl nebijuša, jaunajos kūsā meklētāju asinis, nemiers pret ierastību, pret konvencionālismu.
- Un man pašam - lietus atvāzis no acīm ierastības un ikdienišķības slēģus..
Avoti: 3. sējums