Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ieripināt
ieripināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Ripinot ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriIeripināt riteni pagalmā.
  • Ieripināt riteni pagalmā.
  • No kabīnes izlēca divi vīri, steidzīgi nolaida bortu un ieripināja jaunaudzē skārda mucu.
  • Arta pa durvju apakšu ieripinājusi kambari riekstus.
  • pārn. Dzērājs savu naudu ieripina krodzinieka kabatā.
2.Panākt, ka sāk ripot.
PiemēriLabi, - vīrs sataisās, ieripina ripu un nu tikai poš [jož] pakaļ, kur ripa ripo.
  • Labi, - vīrs sataisās, ieripina ripu un nu tikai poš [jož] pakaļ, kur ripa ripo.
Avoti: 3. sējums