ieritināties
ieritināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Saritināties (kur iekšā).
PiemēriVakarā Milda.. iekārtojās mežsarga nelielajā istabiņā. Savilkusi kājas zem sevis, viņa ieritinājās atzveltnes krēslā..
- Vakarā Milda.. iekārtojās mežsarga nelielajā istabiņā. Savilkusi kājas zem sevis, viņa ieritinājās atzveltnes krēslā..
- Jaņuks iziet ārā un uzraušas savā kūtsaugšā. Ieritinās salmos, bet miegs nenāk.
- Suns guļ gubenī ieritinājies.
2.parasti 3. pers. Savilkties (kopā), ielocīties (uz iekšu).
PiemēriDažas.. [saulrieteņu] sugas.., sausam laikam iestājoties, ieritinās ciešā kamolā un tā pārcieš augšanai un asimilācijai neizdevīgo laiku.
- Dažas.. [saulrieteņu] sugas.., sausam laikam iestājoties, ieritinās ciešā kamolā un tā pārcieš augšanai un asimilācijai neizdevīgo laiku.
Avoti: 3. sējums