ierunāt
ierunāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Ieskaņot (runātu tekstu).
PiemēriIerunāt dzejoli skaņuplatē.
- Ierunāt dzejoli skaņuplatē.
- Kinofilmas tekstu ierunā labākie Maskavas teātru aktieri.
- Ja zvana pa tālruni, klausulē atskan it kā magnetofona lentē ierunāta balss..
1.1.Runājot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
Piemēri..izrādē varbūt varēja vairāk izlīdzēties ar mikrofonā ierunāto.. diktora tekstu..
- ..izrādē varbūt varēja vairāk izlīdzēties ar mikrofonā ierunāto.. diktora tekstu..
- «Un, protams, jūs arī,» reportieris ierunāja mikrofonā. «Man klausītājiem jāpaskaidro tas, ko doktors Egle noklusē..»
- Saņēmis apelsīnu kasti, viņš nelaipni ierunā dēlīšu starpās: «Es tādus draņķus nesmēķēju.»
2.Runājot pārliecināt. Runājot censties panākt, ka notic (teiktajam). Iestāstīt.
Piemēri..sestdienas rītā tie [dēli] ierunāja tēvam, lai muļķītim nedodot pirts malku..
- ..sestdienas rītā tie [dēli] ierunāja tēvam, lai muļķītim nedodot pirts malku..
- ..viņš zināja, ka tēvam vairs nevarēs ierunāt nest gultu atpakaļ.
2.1.Ieteikt (kādu).
Piemēri..viņam Rīgā dzīvo labs tēvocis,.. kas viņu še [darbnīcā] ierunājis par mācekli.
- ..viņam Rīgā dzīvo labs tēvocis,.. kas viņu še [darbnīcā] ierunājis par mācekli.
- Bostonā viens labs lietu vietis ierunāja mani skārnī par gaļas izcirtēju.
2.2.reti Runājot iedvest.
Piemēri..[vectēvs] noliecās pie [kucēna] Verkšķīša, iecēla to atkal midzina un ņēmās tam ierunāt prātu: «Ko tu, muļķīti, vienmēr baidies.»
- ..[vectēvs] noliecās pie [kucēna] Verkšķīša, iecēla to atkal midzina un ņēmās tam ierunāt prātu: «Ko tu, muļķīti, vienmēr baidies.»
3.reti Aizrunāt3.
PiemēriIebūvietei ir pie saimnieces.. ierunāts sivēns.
- Iebūvietei ir pie saimnieces.. ierunāts sivēns.
Avoti: 3. sējums