ierīvēt
ierīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Rīvējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā). Ieziest.
PiemēriVismaz reizi nedēļā izdarām galvas masāžu, ierīvējot galvas ādā barojošu eļļu..
- Vismaz reizi nedēļā izdarām galvas masāžu, ierīvējot galvas ādā barojošu eļļu..
- Medikamentus.. var lietot dažādos veidos: iedzerot, iešļircinot, ierīvējot.
Stabili vārdu savienojumiIerīvēt (arī iebāzt, iesmērēt) degunā.
- Ierīvēt (arī iebāzt, iesmērēt) degunā idioma — vienk. Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
1.1.Rīvējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums).
PiemēriSanitārs gribēja ierīvēt iekaisušos muskuļus un nervu ar degvīnu..
- Sanitārs gribēja ierīvēt iekaisušos muskuļus un nervu ar degvīnu..
- Gaļu sagriež gabalos un ierīvē ar sāli un pipariem.
- ..uzstāsies dejotāju grupa. Tagad viņi aizkulisēs kāpj kastē ar kolofoniju un ierīvē apavu zoles, tad kājas neslīd..
2.Rīvējot ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriIerīvēt rutkus bļodiņā.
- Ierīvēt rutkus bļodiņā.
3.Rīvējot, rīvējoties radīt (piemēram, rievu, brūci).
PiemēriIerīvēt papēdī tulznu.
- Ierīvēt papēdī tulznu.
- ..uz [velosipēda] zobriteņa ierīvēju kājā sarkanu svītru un labo potīti atdauzīju jēlu.
- Vārtiņi sētas augstumā, verot stūris ķeras smilktī [smiltī], kur jau ierīvējis dziļu pusloku grambu.
Avoti: 3. sējums