ierūkties
ierūkties -rūcos, -rūcies, -rūcas, pag. -rūcos; refl.
1.Iesākt rūkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
PiemēriLācis ierūcas.
- Lācis ierūcas.
- Viņa slēdz mazus sētas vārtiņus, pagalmā ierūcas suns, tad sāk līksmi smilkstēt.
- sal. ..[frontes] dunoņā it kā ierūcas saniknots zvērs: nāk tanki.
1.1.pārn.; sar. Īgni, nelaipni ierunāties.
Piemēri«Mums nav šauteņu,» ierūcās viens no vecajiem zemniekiem.
- «Mums nav šauteņu,» ierūcās viens no vecajiem zemniekiem.
- Tomēr pēc tik daudz pārestībām gribēju vēl Lidijai rādīties dusmīgs un tādā kā veca vīra balsī ierūcos: «Nu, kam tādas meiteņu aušības!»
- Puisis paliecās uz priekšu un pavērās lodziņā. «Velna būšana!» viņš īgni ierūcās. «Te jau netiks pāri.»
2.parasti 3. pers. Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā, parasti par pērkonu).
PiemēriPašreiz viss siens gulēja apārdā, kad aiz meža ierūcās pērkons.
- Pašreiz viss siens gulēja apārdā, kad aiz meža ierūcās pērkons.
- ..viņš, pērkonam ierūcoties, vai pamira aiz bailēm.
3.parasti 3. pers. Iesākt rūkt (par dzinējiem, ierīcēm u. tml.). Īsu brīdi rūkt.
Piemēri..kaut kur noklaudzēja spēcīgi aizcirstas automašīnas kabīnes durvis un ierūcās motors.
- ..kaut kur noklaudzēja spēcīgi aizcirstas automašīnas kabīnes durvis un ierūcās motors.
- Tikko viņi bija iegājuši istaba, uz ceļa dzirdēja ierūcamies mašīnu.
- Ierūcās ērģeles, un ērģelnieks aizsāka norādīto dziesmu.
Avoti: 3. sējums