ierūsēt
ierūsēt -rūsēju, -rūsē, -rūsē, arī -rūsu, -rūsi, -rūs, pag. -rūsēju (retāk -rūsu, 1. konj.); intrans.
1.parasti 3. pers. Mazliet, arī vietumis sarūsēt.
PiemēriMitrumā naži ierūs.
- Mitrumā naži ierūs.
- ..vanna ierūsējusi, sen vairs netiek lietota.
- Laiks ielauzties vecā Mārsnēna kabinetā,.. izčirkstināt ierūsējušās spalvas, izvētīt sējumus grāmatskapjos!
1.1.pārn. Kļūt neskanīgam (par balsi).
PiemēriKuģenieks [dzelzceļa sargs] laida aizšķērsi augšā.. «Brauc ātri!» nočerkstēja galīgi ierūsējušā balsī.
- Kuģenieks [dzelzceļa sargs] laida aizšķērsi augšā.. «Brauc ātri!» nočerkstēja galīgi ierūsējušā balsī.
2.Aprūsējot, sarūsējot kļūt tādam, ko grūti izkustināt, izņemt.
PiemēriIerūsējusi atslēga.
- Ierūsējusi atslēga.
- Reizēm gadās, it īpaši, ja zāģis nav rūpīgi kopts, ka skrūvītes ierūsē..
- Pa garo ziemas laiku durvis bija ierūsējušas, logi iebrieduši.
2.1.pārn. Nepieņemt, neatzīt jauno, censties saglabāt novecojušo. Būt kūtram, neaktīvam.
Piemēri«Dienas Lapa».. ir.. drusku svaigāka un nav tā savos uzskatos ierūsējusi kā «Baltijas Vēstnesis»...
- «Dienas Lapa».. ir.. drusku svaigāka un nav tā savos uzskatos ierūsējusi kā «Baltijas Vēstnesis»...
- Neļaut ierūsēt savam garam.
Avoti: 3. sējums