Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iesmīnēties
iesmīnēties -smīnos, -smīnies, -smīnas, pag. -smīnējos; refl.
Iesākt smīnēt un tūlīt pārstāt.
PiemēriViņš tikko redzami iesmīnējās.
Avoti: 3. sējums