iestarpināt
iestarpināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Runājot, rakstot ievietot (tekstā vārdus, teikumus). Arī papildināt (tekstu).
Piemēri«Es esmu vokālists,» it kā no visiem norobežoties vēlēdamies, pasteidzas iestarpināt Pūķis.
1.1.parasti divd. formā: iestarpināts. val. Tāds (vārds, vārdu savienojums), kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto.
PiemēriAtšķirība starp iespraustiem un iestarpinātiem vārdiem, vārdu savienojumiem un teikumiem ir tā, ka iestarpināti vārdi, vārdu savienojumi un teikumi parasti neizsaka nedz modālas, nedz emocionāli ekspresīvas nozīmju nianses.
2.Iekļaut (kādu darbību, pasākumu) starp citām darbībām, pasākumiem.
PiemēriIestarpināt koncertprogrammā arī dejas.
3.pareti Ievietot, novietot (piemēram, priekšmetu) starp ko.
Piemēri..negribot jāpadomā par kapitāla valstīm, kur pilsētas seja veidojas rētaina ar iestarpinātiem.. debesskrāpjiem.
Avoti: 3. sējums