iestenēties
iestenēties -stenos, -stenies, -stenas, pag. -stenējos; refl.
1.Iesākt stenēt un tūlīt apklust.
PiemēriIestenēties aiz sāpēm.
- Iestenēties aiz sāpēm.
- Viņš vāji iestenas. Atvarā grimdams, skaidri jūt, kā apklust melnie āmuri [pulss] deniņos un sirds apstājas.
- Atkal viņš.. iestenējās aiz neizturamā grūtuma, kas par jaunu uzgula sirdij.
- ..laide tik spēcīgi iebelza plecā, ka viņš sāpēs iestenējās un izlaida no rokām šauteni.
- pārn. Mazais kuģītis iestenējās, kā saņēmis sāpīgu sitienu.
1.1.Stenot ierunāties.
Piemēri«Čūska! Tas jūsu darbs ...» Marta iestenējās un.. apklāja seju rokām.
- «Čūska! Tas jūsu darbs ...» Marta iestenējās un.. apklāja seju rokām.
- «Pusdienās?» Janko iestenējās. Kas tagad domāja par pusdienām! Tagad vajadzēja tikt uz Rīgu, uz stadionu.
- Šajā brīdī Mērķis iestenējās: «Nē, es vairs nevaru!»
Avoti: 3. sējums