iestingums
iestingums -a, v.; parasti vsk.; reti
Rezultāts → iestingt.
Piemēri..[pretinieks] stāvēja uz Sanas kreisā krasta, un tikai rudens pali atturēja viņu no šīs upes forsēšanas, piespiezdami viņu še palikt kā iestingumā uz vietas.
Avoti: 3. sējums