iestāstīt
iestāstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Stāstot pārliecināt. Stāstot censties panākt, ka notic (teiktajam).
PiemēriJaņuks tikai neticīgi noskatās. Nu gan lielais brālis atkal runā niekus. Grib viņam muļķības iestāstīt.
- Jaņuks tikai neticīgi noskatās. Nu gan lielais brālis atkal runā niekus. Grib viņam muļķības iestāstīt.
- ..Uldis vēl mēģina iestāstīt, ka šai caurumā [alā] kādreiz mitinājies laupītājs Dāvids, viņa neticīgi iesmejas.
- «Sīkums,» Zigis sākumā bija mēģinājis sev iestāstīt. «Vienkārša sagadīšanās, ka mēs sastapāmies un es pavadīju viņu [meiteni] uz mājām.»
1.1.intrans.
Piemēri«Uģīt, mīļo, tūlīt mēs būsim klajumā.» - «Nē, tu man vairs neiestāstīsi, ja gribi, ej viens!» Uģis raudulīgi tiepās.
- «Uģīt, mīļo, tūlīt mēs būsim klajumā.» - «Nē, tu man vairs neiestāstīsi, ja gribi, ej viens!» Uģis raudulīgi tiepās.
1.2.Ieskaidrot.
PiemēriDaudz taču bij ko [bērnam] iestāstīt! Kā no gultas kāpjot pa priekšu laist kājiņas uz noliktā ķebļa, kā rociņām segā labi cieši ieķerties..
- Daudz taču bij ko [bērnam] iestāstīt! Kā no gultas kāpjot pa priekšu laist kājiņas uz noliktā ķebļa, kā rociņām segā labi cieši ieķerties..
1.3.intrans.
PiemēriVai tad var būt kaut kas poētiskaks par jūru? Un par makšķerēšanu jūrā!.. Bet ej nu iestāsti tiem, kas to nesaprot.
- Vai tad var būt kaut kas poētiskaks par jūru? Un par makšķerēšanu jūrā!.. Bet ej nu iestāsti tiem, kas to nesaprot.
Avoti: 3. sējums