iestāvēties
iestāvēties parasti 3. pers., -stāvas, pag. -stāvējās; refl.
1.Netikt lietotam, izmantotam (kādu laiku).
PiemēriLēnām atceļu iestāvējušos vārtiņus, un man brīnums, kāds negausīgs smagums guļ šajos dzelzs stieņos.
1.1.Iesākt bojāties (par uzglabātiem produktiem).
PiemēriIestāvējušās zivis nav gardas.
2.Iesūkties un ilgi neizgaist (par smaržu).
PiemēriViņš pēdējā laikā darbā smēķē ļoti daudz. Mājās ne, tur, kaut arī logi vaļā, iestāvas dūmu smaka..
Avoti: 3. sējums