iestāvēties
iestāvēties parasti 3. pers., -stāvas, pag. -stāvējās; refl.
1.Netikt lietotam, izmantotam (kādu laiku).
PiemēriLēnām atceļu iestāvējušos vārtiņus, un man brīnums, kāds negausīgs smagums guļ šajos dzelzs stieņos.
- Lēnām atceļu iestāvējušos vārtiņus, un man brīnums, kāds negausīgs smagums guļ šajos dzelzs stieņos.
- «Klausies, Teni, teci skatīties, vai tikai tēvs nesāk novilkt zaķēnam kažoku. Tas neder. Jāļauj kādas dienas iestāvēties, tad garšīgāks»..
1.1.Iesākt bojāties (par uzglabātiem produktiem).
PiemēriIestāvējušās zivis nav gardas.
- Iestāvējušās zivis nav gardas.
- Piens iestāvējies.
2.Iesūkties un ilgi neizgaist (par smaržu).
PiemēriViņš pēdējā laikā darbā smēķē ļoti daudz. Mājās ne, tur, kaut arī logi vaļā, iestāvas dūmu smaka..
- Viņš pēdējā laikā darbā smēķē ļoti daudz. Mājās ne, tur, kaut arī logi vaļā, iestāvas dūmu smaka..
Avoti: 3. sējums