ietupināt
ietupināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; sar.
1.Iesēdināt (parasti neērtā vietā). Ievietot, novietot tupus (kur iekšā).
PiemēriBet ratu priekšā pie tiem abiem viņš ietupināja arī glupjo Miķeli.
2.Ievietot (cietumā, apcietinājumā.).
Piemēri«Bet kas tad ir mana personīgā brīvība, salīdzinot ar veselas tautas brīvību, kuras dēļ mani te ietupināja?»
Stabili vārdu savienojumiIetupināt (arī iesēdināt) aiz restēm.
Avoti: 3. sējums