ieturīgs
ieturīgs -ais; s. -a, -ā apst.
ieturīgi reti
1.Atturīgs, savaldīgs.
PiemēriĢirts brīnījās, ka tēvocis šoreiz tik ieturīgs. Parasti par tādām lietam viņš mīlēja patrīt mēli.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri«Nu, tātad es sev palīgu esmu nolīgusi?» Indra vaicāja, ieturīgi smaidīdama.
Avoti: 3. sējums