ievīlēt1
ievīlēt [ievĩlēt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Vīlējot (ar vīli), ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu).
PiemēriZobu starpu pamatiem [zāģim] jābūt vismaz tik platiem, lai, zāģi uzasinot, neievīlētu robus blakus esošajiem zobiem.
Avoti: 3. sējums