ievilināt
ievilināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Vilinot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
PiemēriIevilināt bērnu istabā.
- Ievilināt bērnu istabā.
- Ievilināt aitas aplokā.
- Tas būs stāsts par lektoru... Par cilvēku, kurš spēj ievilināt mežā uz slēpēm pat visvecākos skolotājus.
- Kaujinieki atšaudoties atkāpās uz to pusi, lai ievilinātu stražņikus mežainajā purvainā.
- Ievilināt suni istabā.
- pārn. ..brūns un viltīgs gulēja Lielais purvs. Zem tā pievērtajiem sūnu plakstiem vienmēr zibēja ļaunas un rāvainas akaču acis, kas savos dziļumos labprāt ievilinātu vienu otru neuzmanīgu ogotāju vai sēņotāju.
Stabili vārdu savienojumi
- Ievilināt (arī ievilkt) (savos) tīklos (retāk valgos) idioma — Vilinot, kārdinot iesaistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
1.1.Vilinot iesaistīt (piemēram, sarunā, kādā pasākumā).
PiemēriIzdevās ievilināt Pārslu Krūmiņu sarunās par viņas bērnības dienām..
- Izdevās ievilināt Pārslu Krūmiņu sarunās par viņas bērnības dienām..
Avoti: 3. sējums