ievilt
ievilt -viļu, -vil, -viļ, pag. -vīlu; trans.
Iemānīt, ievilināt.
PiemēriIevilt bērnu istabā.
- Ievilt bērnu istabā.
- Jāzeps: Sakiet man, Vai brālis mira viens, vai vēl kāds līdzi? - Izašars: Jā, Dina ar... Tā noziedzās, to ievīlām ar viltu.. Teicām, brālis sauc..
- pārn. Bet ceļi - lai arī cik sīki šķiet - Ne reizi neievils dūkstī tie.
Avoti: 3. sējums