Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ievingrināt
ievingrināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Vairākkārt vingrinot, arī ko darot, panākt, ka (parasti ķermeņa daļa) iegūst vēlamo veiklību.
PiemēriBet, raudzīdamies Puteņa rīcībā, kā tas atdala, atkabina un atkal saliek ieroča daļas, strēlnieki manīja, ka te darbojas ievingrināta roka, kam tādās lietās ķēriens.
Stabili vārdu savienojumiIevingrināt mēli. Ievingrināt roku.
1.1.Padarīt vingru, lokanu.
PiemēriMan bija vieglas, stepju bezgalīgos ceļos norūdītas un ievingrinātas kājas..
1.2.parasti divd. formā: ievingrināts. Tāds, kas tiek izpildīts veikli, ar labām iemaņām (piemēram, par darbu, kustību).
Piemēri..viņš [sargs] uzmanīgi vēroja, vai kāds no tiem badmirām nepabāzīs pauri šķirbā, lai tad ar ievingrinātu triecienu atsviestu to atpakaļ.
Avoti: 3. sējums