ievingrināt
ievingrināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Vairākkārt vingrinot, arī ko darot, panākt, ka (parasti ķermeņa daļa) iegūst vēlamo veiklību.
PiemēriBet, raudzīdamies Puteņa rīcībā, kā tas atdala, atkabina un atkal saliek ieroča daļas, strēlnieki manīja, ka te darbojas ievingrināta roka, kam tādās lietās ķēriens.
- Bet, raudzīdamies Puteņa rīcībā, kā tas atdala, atkabina un atkal saliek ieroča daļas, strēlnieki manīja, ka te darbojas ievingrināta roka, kam tādās lietās ķēriens.
- pārn. Pašas pirmās pavasara nestās pārmaiņas ievēros gan tikai dabas draugu un pazinēju ievingrinātās acis.
- Uzrakstīta ar ievingrinātu meistara roku, šī luga iepriecina ar savu komēdijisko atjautību..
- Pie Raudas [kroga] viņi nepiestāja,.. no rīta tur tikai tie,.. kas gribēja pamaisīties pūlī, iedzert un labi ievingrināt mēli.
Stabili vārdu savienojumiIevingrināt mēli. Ievingrināt roku.
- Ievingrināt mēli — Daudz runājot, iegūt veiklību runāšanā.
- Ievingrināt roku — Strādājot iegūt veiklību, prasmi kādā darbā.
1.1.Padarīt vingru, lokanu.
PiemēriMan bija vieglas, stepju bezgalīgos ceļos norūdītas un ievingrinātas kājas..
- Man bija vieglas, stepju bezgalīgos ceļos norūdītas un ievingrinātas kājas..
1.2.parasti divd. formā: ievingrināts. Tāds, kas tiek izpildīts veikli, ar labām iemaņām (piemēram, par darbu, kustību).
Piemēri..viņš [sargs] uzmanīgi vēroja, vai kāds no tiem badmirām nepabāzīs pauri šķirbā, lai tad ar ievingrinātu triecienu atsviestu to atpakaļ.
- ..viņš [sargs] uzmanīgi vēroja, vai kāds no tiem badmirām nepabāzīs pauri šķirbā, lai tad ar ievingrinātu triecienu atsviestu to atpakaļ.
Avoti: 3. sējums