Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ievēlēt
ievēlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu).
PiemēriCivillietas visās tiesās izskata tiesneši un tautas piesēdētāji, kas ievēlēti likumā noteiktajā kārtībā.
  • Civillietas visās tiesās izskata tiesneši un tautas piesēdētāji, kas ievēlēti likumā noteiktajā kārtībā.
  • Par [arteļa] valdes priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlēja Oskaru Kļavu..
  • ..padomju saimniecības komunisti ievēlēja Ausmu partijas organizācijas birojā.
1.1.Vēlējot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
PiemēriDelegāti sāka izveidot kongresa vadošos orgānus - ievēlēt prezidiju, sekretariātu, redakcijas komisiju un mandātu komisiju.
  • Delegāti sāka izveidot kongresa vadošos orgānus - ievēlēt prezidiju, sekretariātu, redakcijas komisiju un mandātu komisiju.
  • Zvīņu ciema zvejnieki vienbalsīgi nolēma atjaunot savu zvejas sabiedrību un tai pašā sapulcē ievēlēja valdi..
2.novec. Ieteikt1.
Piemēri«Ko palīdz Brazīlijas auglība.., kad tagadējie apstākļi tur tādi, ka pat ienaidniekam nevar ievēlēt turpu doties.»
  • «Ko palīdz Brazīlijas auglība.., kad tagadējie apstākļi tur tādi, ka pat ienaidniekam nevar ievēlēt turpu doties.»
  • ..[drēbnieks] Gustu ievēlējis Trīnei par iegātni..
Avoti: 3. sējums