Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ievīlēt2
ievīlēt [ievìlēt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Atlocīt un nosūt malu (piemēram, auduma gabalam). Izveidot vīli.
PiemēriIevīlēt palagu.
Avoti: 3. sējums