Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
intransitīvums
intransitīvums -a, v.; parasti vsk.; val.
Vispārināta īpašība → intransitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Intransitivitāte, nepārejamība.
PiemēriVerba instransitīvums.
Avoti: 3. sējums