ironizēt
ironizēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Runāt, arī izturēties ar ironiju. Būt zobgalīgam, izsmejošam.
PiemēriIronizēt par savām neveiksmēm.
- Ironizēt par savām neveiksmēm.
- ..[meitenes] tonis sāka Elmāru nopietni kaitināt. Ar kādām tiesībām viņa te ironizēja?
- «Vispār nav labi, ka sievieši sāk maisīties vīru darīšanās. Jūsmo labāk par pavasari un skaisto laiku,» Ceplis ironizēja.
Avoti: 3. sējums