izaicinošs
izaicinošs -ais; s. -a, -ā
izaicinoši apst.
1.Divd. → izaicināt.
2.Tāds, kas apvaino, kaitina, izraisa nepatiku. Tāds, kas liek asi reaģēt.
PiemēriSejā lasāms kaut kas izaicinošs...
- Sejā lasāms kaut kas izaicinošs...
- Laikam tai reizē es atcirtu par daudz izaicinoši. Nolamāju baznīckungu un visus sakramentus..
- Viņa soļoja, apņēmīgi vicinādama roku, kurā bija sažņaugusi dzeltenu ādas maciņu. Tas izskatījās tik izaicinoši, it kā viņa grasītos nopirkt visu pilsētu.
2.1.Tāds, kurā izpaužas naidīgums, tieksme uzbrukt.
Piemēri..[tauta] slienas taisnāk savā varenajā augumā, raugās acīs saviem apspiedējiem izaicinošu, draudpilnu skatienu.
- ..[tauta] slienas taisnāk savā varenajā augumā, raugās acīs saviem apspiedējiem izaicinošu, draudpilnu skatienu.
- Mārtiņš atrauj plaši vaļā āra durvis. Smagu, izaicinošu soli sper pāri slieksnim.
- Uģa gaita ir bravūrīga, sejas izteiksme izaicinoša, parupja..
Avoti: 3. sējums