izbalēt
izbalēt parasti 3. pers., -balē, arī -bāl, pag. -balēja; intrans.
1.Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē).
PiemēriMati izbalē.
1.1.Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
PiemēriLakatiņa krāsa izbalējusi.
1.2.Balējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
Piemēri..vāka iekšpusē atrada ar tinti uzrakstītu vārdu, izbalējušu. Labi ieskatoties, burtus vēl var pazīt.
1.3.pareti Kļūt nespodram, necaurredzamam.
PiemēriLoga rūts izbalējusi.
2.Kļūt arvien mazāk jūtamam, samanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām). Izbālēt (2). Izzust.
Piemēri..Ojārs.. iedomāja nopietno brūnaci Norciemā. Taču viņas tēls pēdējā mēneša darbu steigā bija it kā izbalējis..
Avoti: 3. sējums