izbalēt
izbalēt parasti 3. pers., -balē, arī -bāl, pag. -balēja; intrans.
1.Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē).
PiemēriMati izbalē.
- Mati izbalē.
- Tā [cepure] šķita izbalējusi un veca, nevarēja pat noteikt, kādā krāsā kādreiz bijusi..
- Istabā valdīja puskrēsla, jo vienīgo logu.. aizsedza biezs, saulē izbalējis aizkars.
- Izžuvušās upītes gultne pilna.. dīvainiem, izbalējušiem prauliem.
1.1.Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
PiemēriLakatiņa krāsa izbalējusi.
- Lakatiņa krāsa izbalējusi.
- Tēva zilā strādnieku gvardista blūze bija nobružāta un saulē izbalējusi.
1.2.Balējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
Piemēri..vāka iekšpusē atrada ar tinti uzrakstītu vārdu, izbalējušu. Labi ieskatoties, burtus vēl var pazīt.
- ..vāka iekšpusē atrada ar tinti uzrakstītu vārdu, izbalējušu. Labi ieskatoties, burtus vēl var pazīt.
- Bloknots pavisam maziņš, papīrs tajā dzeltenīgs, slikts. Zīmuļa ieraksti izbalējuši, tikai retais ar pūlēm saburtojams.
1.3.pareti Kļūt nespodram, necaurredzamam.
PiemēriLoga rūts izbalējusi.
- Loga rūts izbalējusi.
2.Kļūt arvien mazāk jūtamam, samanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām). Izbālēt (2). Izzust.
Piemēri..Ojārs.. iedomāja nopietno brūnaci Norciemā. Taču viņas tēls pēdējā mēneša darbu steigā bija it kā izbalējis..
- sal. ..Ojārs.. iedomāja nopietno brūnaci Norciemā. Taču viņas tēls pēdējā mēneša darbu steigā bija it kā izbalējis..
Avoti: 3. sējums