Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izbrucināt
izbrucināt
-inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; apv.
1.
Izasināt (izkapti) ar galodu.
Piemēri
Izbrucināta izkapts.
Piemēri
Izbrucināta izkapts.
2.
Izplaucēt [1].
Piemēri
..abas pusmucas, jau izbrucinātas ar karstu ūdeni, gaidīja turpat zālītē.
Piemēri
..abas pusmucas, jau izbrucinātas ar karstu ūdeni, gaidīja turpat zālītē.
sal.
«Ko nu piegrauzīsi [ledu], kad mute jau kā izbrucināta!»
pārn.
Slāpa, briesmīgi slāpa. Guldzieniem nāca skābas grēmas, izbrucināja rīkles galu un muti.
Avoti:
3. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
izbrīnīties
izbrīns
izbrist
izbristies
izbrīvēt
izbrīvēties
izbrīvot
izbrucināt
izbruģēt
izbrukt
izbrukums
izbrūvēt
izbružāt
izbuknīt
izbuksnīt
Tēzaurs
izbrucināt
MEV
izbrucinât