izbruģēt
izbruģēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Izklāt ar bruģi (ceļu, ielu, laukumu). Bruģējot izveidot (ceļu, ielu, laukumu).
PiemēriPlašo laidaru ierobežoja no visām pusēm lopu kūtis un barību gubeņi, gar kuru sienmaļiem veda apaļiem akmeņiem izbruģēts ceļš..
- Plašo laidaru ierobežoja no visām pusēm lopu kūtis un barību gubeņi, gar kuru sienmaļiem veda apaļiem akmeņiem izbruģēts ceļš..
Avoti: 3. sējums