izbruģēt
izbruģēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Izklāt ar bruģi (ceļu, ielu, laukumu). Bruģējot izveidot (ceļu, ielu, laukumu).
PiemēriPlašo laidaru ierobežoja no visām pusēm lopu kūtis un barību gubeņi, gar kuru sienmaļiem veda apaļiem akmeņiem izbruģēts ceļš..
Avoti: 3. sējums