izbrāķēt
izbrāķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Vērtējot, šķirojot atzīt par nederīgu, normām neatbilstošu.
PiemēriIzbrāķēt nestandarta produkciju.
- Izbrāķēt nestandarta produkciju.
- Izbrāķēt ar komisijas lēmumu.
- Ja tie [paraugi] iztur pārbaudi, visi izstrādājumi tiek atzīti par derīgiem, ja neiztur - tos izbrāķē.
- Sienu izbrāķē, ja tajā ir.. indīgas zāles.
- ..izbrāķēts liels sūtījums iekaļamo atslēgu - Rotbergu un divdesmit strādnieku izsvieda aiz vārtiem..
1.1.Vērtējot, šķirojot atzīt par nederīgu, likvidējamu.
Piemēri..tā kā pienu arī šīs govis dod labi, tad neviens pat nedomā tās izbrāķēt..
- ..tā kā pienu arī šīs govis dod labi, tad neviens pat nedomā tās izbrāķēt..
- Izbrāķētās govis un jaunlopus kolhozs pārdod..
2.sar. Atzīt par nederīgu, nelietojamu. Nopelt, noniecināt. Atzīt par nepiemērotu.
PiemēriIzbrāķēt ēdienu.
- Izbrāķēt ēdienu.
- Kad tēvs bija dzīvs, tas Alisei visus preciniekus izbrāķēja, jo neviens negadījās Vecķērpim bagātībā līdzīgs.
2.1.Atzīt par nepiemērotu karadienestam.
Piemēri..viņš.. mobilizācijas laikā nežēloja naudu un dzēra dažādas zāles, lai iesaukšanas komisija izbrāķētu.
- ..viņš.. mobilizācijas laikā nežēloja naudu un dzēra dažādas zāles, lai iesaukšanas komisija izbrāķētu.
- Dzelžaini pirksti sažņaudza zaldāta kaklu. Tas bija aizmugures dienesta vīrs - divreiz izbrāķēts ārstu komisijā un trešo reizi saņemts.
Avoti: 3. sējums