izbrēkt
izbrēkt -brēcu, -brēc, -brēc, pag. -brēcu; trans.; sar.
Skaļi, neapvaldīti, arī izmisīgi izkliegt. Raudot izkliegt.
PiemēriApspiestus sāpju kliedzienus viņa [atraitne] izbrēca tikai tad, kad iedomāja, kā nu tagad dzīvos.
- Apspiestus sāpju kliedzienus viņa [atraitne] izbrēca tikai tad, kad iedomāja, kā nu tagad dzīvos.
- Pirms tulks, vācu kolonistu pēctecis, paspēja pārtulkot dusmās izbrēktos vārdus, Vītolam viss bija skaidrs.
- Simtbalsīgi izbrēkts baiļu kliedziens [kuģim grimstot] bija atbilde.
Avoti: 3. sējums