Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izburbt
izburbt parasti 3. pers., -burbst, pag. -burba; intrans.; parasti divd. formā: izburbis
1.Izburbēt1.
PiemēriDarbs neveicās, mašīnas iestiga izburbušajā zemē, un zirgi, nogurumā trīcēdami, apstājās.
2.Izburbēt2.
PiemēriAizkars logā drusku pavērās, un aiz tā pavīdēja bāla, izburbusi seja.
Avoti: 3. sējums