izdabāt
izdabāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1.intrans. Izdarīt tā, kā (kādam) patīk. Iztapt, izpatikt.
PiemēriLai izdabātu valdonīgajai sievai, Pakalns arvien centās atdarināt viņas izturēšanos un toni..
- Lai izdabātu valdonīgajai sievai, Pakalns arvien centās atdarināt viņas izturēšanos un toni..
- ..[māte] sāk izdabāt bērnam, gatavo pieprasītos ēdienus..
1.1.Pilnīgi pielāgoties.
PiemēriIr dažādi ziedi. Un grūti ir izdabāt gaumei, Bet man ar šiem sīkajiem [vizbuļiem] pretī smaida mans dēls.
- Ir dažādi ziedi. Un grūti ir izdabāt gaumei, Bet man ar šiem sīkajiem [vizbuļiem] pretī smaida mans dēls.
2.trans. Izdarīt.
PiemēriVakaros, kad pārnāk vīrs, viņa lūko visu izdabāt pēc viņa prāta.
- Vakaros, kad pārnāk vīrs, viņa lūko visu izdabāt pēc viņa prāta.
Avoti: 3. sējums