izdienēt
izdienēt -dienu, -dieni, -dien, pag. -dienēju
1.intrans. Dienēt un pabeigt dienēt (aktīvajā karadienestā).
PiemēriIzdienējis karavīrs.
- Izdienējis karavīrs.
- ..pilsētas profesionāli tehniskā skola.. uzņem audzēkņus, kas izdienējuši Padomju Armijas rindās..
- Par lielu pilsētu skaistumu zināja tikai no izdienējušo zaldātu Stāstiem.
2.intrans.; novec. Dienēt un pabeigt dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē).
PiemēriIzdienēt pie saimnieka.
- Izdienēt pie saimnieka.
3.trans.; sar. Strādājot, veicot dienesta pienākumus, iegūt, nopelnīt.
PiemēriPar garo sakarnieka mūžu jau sen izdienēta pensija.
- Par garo sakarnieka mūžu jau sen izdienēta pensija.
Avoti: 3. sējums