izdipināt
izdipināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.
Dipinot iziet, iznākt, arī izskriet.
PiemēriIzdipināt pa durvīm.
- Izdipināt pa durvīm.
- Bērns izdipina pie mātes.
- Direktore pamanīja, ka skolotāja Zēberga, atvadījusies no kolēģes, galvu nodūrusi, saviem mazajiem, steidzīgajiem soļiem izdipina no zāles.
- Ira līksmi izdipina laukā..
- ..Sandra.. tāpat neapāvusies izdipināja blakus telpā.
Avoti: 3. sējums