izdzinējs
izdzinējs -a, v.
izdzinēja -as, s.
Cilvēks, kas nežēlīgi izkalpina, izmanto (kādu) darbā.
PiemēriPar lielāko plēsēju un izdzinēju pagastā viņš.. tiek daudzināts.
- Par lielāko plēsēju un izdzinēju pagastā viņš.. tiek daudzināts.
- «Muižnieks taču nebūs mazāks izsūcējs kā saimnieki?» - «Nu,» Jāzepiņš stiepj, «tie ir daudz lielāki izdzinēji!.. Muižnieki nokalpina un izsūc pulka vairāk kalpu».
- Strādnieki, kalpi, nabadzīgie zemnieki - visi viņi neieredz izdzinējus - fabrikantus, budžus, tirgotājus..
Avoti: 3. sējums