Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izguldināt
izguldināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Ļaut pārgulēt, iekārtojot guļasvietu, izrādot viesmīlību.
PiemēriDevis ar mīļu prātu ēst un izguldinājis.
  • Devis ar mīļu prātu ēst un izguldinājis.
  • «Leiši [radi] tev.. zosi izceps.. Pēc tam dūnās izguldinās - gulta kupla kā mākonis.»
2.Ļaut (lopiem) ilgāku laiku, daudz gulēt ganībās. Izguldīt (2).
PiemēriGanos izguldināt govis.
  • Ganos izguldināt govis.
Avoti: 3. sējums