izgāztuve
izgāztuve -es, dsk. ģen. -vju, s.
Vieta, kur saved un izgāž atkritumus.
PiemēriBūvgružu izgāztuve.
- Būvgružu izgāztuve.
- Parasti cenšas ātrāk teritoriju noplanēt un visu, kas palicis pāri, nolīdzināt līdz ar zemi vai aizšķūrēt atkritumu izgāztuvē.
- Viņu [ķīmiķi] interesē visai prozaiskas lietas - rūpniecības atkritumi. Līdz šim tie beidza savu mūžu izgāztuvēs, dažviet tika sadedzināti..
Avoti: 3. sējums