izjājiens
izjājiens -a, v.
Vienreizēja paveikta darbība → izjāt1.
Piemēri..pirmajai reizei tāds izjājiens bija diezgan labs... arī Imants un Aivars negribēja palikt aiz sava biedra un pēc kārtas izšūpojās uz Rižika [zirga] muguras.
- ..pirmajai reizei tāds izjājiens bija diezgan labs... arī Imants un Aivars negribēja palikt aiz sava biedra un pēc kārtas izšūpojās uz Rižika [zirga] muguras.
- Pirmajos izjajienos pēc kāzām viņš pats bruņnieciski pavadīja savu jauno kundzi jāšus..
Avoti: 3. sējums