izkapāt
izkapāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Kapājot (piemēram, ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
PiemēriAi zaļā ataudzina, Kā es tevi sen taupīju! Jās garām bajāriņi, Ar pātagu izkapās.
- Ai zaļā ataudzina, Kā es tevi sen taupīju! Jās garām bajāriņi, Ar pātagu izkapās.
- Ar savu pātadziņu Suņam [sunim] acis izkapāju..
1.1.Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to).
Piemēri..zirgu pakaviem izkapātais lauku ceļš ir grumbuļains.
- ..zirgu pakaviem izkapātais lauku ceļš ir grumbuļains.
1.2.Izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (ko), skarot (to), triecoties (pret to) – par lodēm.
Piemēri..visi ievēroja, ka ierakumu mugursienas augšējā mala apmēram pēdu platumā visgarām izkapāta vācu lodēm.
- ..visi ievēroja, ka ierakumu mugursienas augšējā mala apmēram pēdu platumā visgarām izkapāta vācu lodēm.
2.Kapājot izveidot (kur, piemēram, iedobumu, bedri).
PiemēriSaulesvīrs [karavīrs] gulēja uz rudzu stiebriem Melnā strauta kraujā, pavirši izkapātā un no augšas nosegtā bedrē.
- Saulesvīrs [karavīrs] gulēja uz rudzu stiebriem Melnā strauta kraujā, pavirši izkapātā un no augšas nosegtā bedrē.
3.Nemākulīgi, arī īsiem, asiem vēzieniem izpļaut (kādu vietu).
PiemēriJānopļausta arī ežmalas, jāizkapā krūmu apakšas.
- Jānopļausta arī ežmalas, jāizkapā krūmu apakšas.
Avoti: 3. sējums