izkapāt
izkapāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Kapājot (piemēram, ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
PiemēriAi zaļā ataudzina, Kā es tevi sen taupīju! Jās garām bajāriņi, Ar pātagu izkapās.
1.1.Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to).
Piemēri..zirgu pakaviem izkapātais lauku ceļš ir grumbuļains.
1.2.Izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (ko), skarot (to), triecoties (pret to) — par lodēm.
Piemēri..visi ievēroja, ka ierakumu mugursienas augšējā mala apmēram pēdu platumā visgarām izkapāta vācu lodēm.
2.Kapājot izveidot (kur, piemēram, iedobumu, bedri).
PiemēriSaulesvīrs [karavīrs] gulēja uz rudzu stiebriem Melnā strauta kraujā, pavirši izkapātā un no augšas nosegtā bedrē.
3.Nemākulīgi, arī īsiem, asiem vēzieniem izpļaut (kādu vietu).
PiemēriJānopļausta arī ežmalas, jāizkapā krūmu apakšas.
Avoti: 3. sējums