Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izkaulēties
izkaulēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti, ko pērkot, pārdodot).
Piemēri..pārdevējs par to [velosipēdu] prasīja 220 rubļus. Viņš izkaulējās veselu stundu, pārdevējs nolaida ratu par 210 rubļiem, bet Kaupurs deva tikai 190 rubļus.
2.sar. Ilgāku laiku, daudz lūgties.
PiemēriIzkaulēties, lai māte atļauj iet uz kino.
2.1.trans.
PiemēriIzkaulēties naudu.
Avoti: 3. sējums