Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izkausēt
izkausēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Kausējot panākt, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
PiemēriIzkausēt taukus.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
PiemēriKarstā gaisa plūsma izkausē.. metināšanas stienīti.
1.2.Kausējot (ko), izveidot, radīt (tajā, piemēram, caurumu).
PiemēriIekausēt ledū caurumu.
2.Kausējot iegūt (metālu) no rūdas vai citas izejvielas.
PiemēriMūsu valsts metalurgi pērnā gada uzdevumus veica sekmīgi. Viņi izkausēja 95,9 miljonus tonnu čuguna un 131 miljonu tonnu tērauda..
Avoti: 3. sējums