izkausēt
izkausēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Kausējot panākt, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
PiemēriIzkausēt taukus.
- Izkausēt taukus.
- Izkausēt vasku.
- Izkausēt sniegu.
- ..kundze pannā izkausēja krietnu margarīna piku un cepa līdaku.
- Izkausētā metāla sarkanīgā strūkla.. turpināja līt..
- ..Bijām izkausējuši visas leduspuķes logā..
1.1.Būt par cēloni tam, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
PiemēriKarstā gaisa plūsma izkausē.. metināšanas stienīti.
- Karstā gaisa plūsma izkausē.. metināšanas stienīti.
- Elektriskajai dzirkstelei ir tik augsta temperatūra, ka tā momentāni izkausē.. metālu.
- Zaķim bijusi nesmuka tāšu būdiņa, bet lapsai smuka ledus būdiņa. Atnācis pavasaris ar savu siltumu un izkausējis lapsas būdiņu.
- pārn. ..lietus pārstāja un saule pagalam izkausēja plānos mākoņus..
1.2.Kausējot (ko), izveidot, radīt (tajā, piemēram, caurumu).
PiemēriIekausēt ledū caurumu.
- Iekausēt ledū caurumu.
2.Kausējot iegūt (metālu) no rūdas vai citas izejvielas.
PiemēriMūsu valsts metalurgi pērnā gada uzdevumus veica sekmīgi. Viņi izkausēja 95,9 miljonus tonnu čuguna un 131 miljonu tonnu tērauda..
- Mūsu valsts metalurgi pērnā gada uzdevumus veica sekmīgi. Viņi izkausēja 95,9 miljonus tonnu čuguna un 131 miljonu tonnu tērauda..
Avoti: 3. sējums