izknābāt
izknābāt parasti 3. pers., -ā, pag. -āja; trans.
1.Knābājot izlasīt, izēst.
PiemēriPutni izknābājuši no vārpām graudus.
- Putni izknābājuši no vārpām graudus.
1.1.Knābājot iztukšot.
PiemēriIzknābāta vārpa.
- Izknābāta vārpa.
- Un vecās vārnas, lai pašas un bērni būtu paēduši, aizgriežas uz neceļiem: sāk aplidot svešas ligzdas, izknābāt, izdzert citu putnu olas..
- Parasti krustknābji čiekurus izknābā turpat pie zariņa..
2.Knābājot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
PiemēriIzknābāt ābolā caurumus.
- Izknābāt ābolā caurumus.
2.1.Knābājot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
PiemēriIzknābāt ābolu.
- Izknābāt ābolu.
Avoti: 3. sējums