izkurināt
izkurināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu). Panākt, ka izkuras (parasti krāsns).
PiemēriKrāsns gan silta. Varbūt Jagna izkurinājusi?
- Krāsns gan silta. Varbūt Jagna izkurinājusi?
- Taču no izkurinātās krāsns dvesmoja patīkams siltums, un izrādījās, ka tas bija brīnumdaris.
1.1.Kurinot krāsni, pavardu u. tml., sasildīt (telpu).
Piemēri..sādža [kaujiniekus] sagaidīja ar silti izkurinātām, istabām..
- ..sādža [kaujiniekus] sagaidīja ar silti izkurinātām, istabām..
- Pirtiņa gadījās, par laimi, silta, jo Annuža bij to no rīta izkurinājusi..
2.Kurinot izlielot (parasti malku).
PiemēriIzkurināt klēpi malkas.
- Izkurināt klēpi malkas.
- Izkurināt sausās pagales.
- Iestādījis viņš, ir Trīs kokus un krāsnī izkurinājis Mežu.
Avoti: 3. sējums