izlobīt
izlobīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Lobot izņemt (augli, kodolu no apvalka).
PiemēriIzlobīt zirņus.
2.Izsecināt (domu, atziņu), uztvert (kā, rasti teksta, saturu).
PiemēriIzlobīt garā monologa saturu.
Stabili vārdu savienojumiIzlobīt kodolu.
2.1.Uztvert (kā būtību, jēgu).
Piemēri«Tā ir, kad cilvēkam nav noteikta pasaules uzskata.. Notikumu jūklī tāds nevar izlobīt galveno jēgu.»
Avoti: 3. sējums