izlobīt
izlobīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Lobot izņemt (augli, kodolu no apvalka).
PiemēriIzlobīt zirņus.
- Izlobīt zirņus.
- Izlobīt riekstus.
- Vāveres pārtiek no egļu un priežu sēklām, kuras izloba no čiekuriem..
- ..putns sāka sēklas ēst, pie izlobīja kodolus tik veikli, ka čaulas čirkstēja.
2.Izsecināt (domu, atziņu), uztvert (kā, rasti teksta, saturu).
PiemēriIzlobīt garā monologa saturu.
- Izlobīt garā monologa saturu.
- Aizvēruši grāmatu, mēģinām domās apkopot lasīto un izlobīt kādu vienojošu atziņu.
- ..skatītāji izjūt aktiera.. spēju izlobīt sarežģītas dzejnieka patiesības no līdzību, alegoriju, asociāciju plūsmas.
- Sākumā bija diezgan grūti no saraustītām un juceklīgām apsūdzēto sūdzētāju un liecinieku runām izlobīt kodolu un to skaidros vārdos uzrakstīt.
Stabili vārdu savienojumiIzlobīt kodolu.
- Izlobīt kodolu — Uztvert un izprast galveno, būtisko.
2.1.Uztvert (kā būtību, jēgu).
Piemēri«Tā ir, kad cilvēkam nav noteikta pasaules uzskata.. Notikumu jūklī tāds nevar izlobīt galveno jēgu.»
- «Tā ir, kad cilvēkam nav noteikta pasaules uzskata.. Notikumu jūklī tāds nevar izlobīt galveno jēgu.»
- No tā, kas [no autobusa ciemā] ārā izkāpj un kā, - acīgais tūlīt izlobīs klaji, kurš no tirgus, kurš no Rīgas, kurš no slimnīcas.
Avoti: 3. sējums