izlocīties
izlocīties -lokos, -lokies, -lokās, pag. -locījos; refl.
1.Lokoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriPa priekšējām durvīm no mašīnas izlocījās slaiks, sprogains gaišmatis..
1.1.pārn. Līku loču izplūst (par miglu, dūmiem u. tml.).
PiemēriPuse dūmu divās strūklās izlokās pa degunu laukā, puse spēcīgiem, ātriem guldzieniem izplūst no mutes.
1.2.Lokoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriViņš ienira krūmu pudurī, izlocījās cauri žogu spraugai, šķērsoja vairākus pagalmus..
2.Līkumojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriVieglie limuzīni un veicīgie kājnieki izlocījās kā zuši šajos [ielas] kustību virpuļos..
2.1.Izveidot lokus. Kustēties līku loču.
PiemēriTiešām brīnums, kā cilvēks spēja tā izdejot: brīžiem augums izlocījās kā Gaujas nēģim, brīžiem galva ierāvās apkaklē..
2.2.pārn. Par miglu, dūmiem u. tml.
PiemēriSilta migla izpletās meža pļavās, izlocījās līkumu līkumos - kā kāzu rītā atritināts balts linu dvielis.
2.3.pārn. Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
Piemēri..Aknīstes ceļš, izlocījies caur lielo Biržu silu, aizvijas starp Klaucānu un Priekulānu ezeriem.
2.4.Līkumojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriPasažieru vilciens izlocījās caur kalnu līkumiem..
3.Ilgāku laiku, daudz locīties.
PiemēriIzlocīties vingrojot.
4.Izvairīties (no tiešas rīcības, atbildes u. tml.).
PiemēriIzlocīties no atbildības.
4.1.Izvairīties (no darba, pienākuma izpildes u. tml.).
PiemēriUn, tikko kāds mēģināja izlocīties, dzīvot uz citu rēķina, kaut vai vismazākajā sīkumā, katrs tūliņ izteica savas domas..
Avoti: 3. sējums