izlīkumot
izlīkumot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Metot līkumus, līku loču izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.). Ilgāku laiku, daudz līkumot.
PiemēriGājēji.. pārskrien te vienā, te otrā ielas pusē, lai izvairītos no mašīnām, kuras savukārt cenšas izlīkumot starp bedrēm.
2.parasti 3. pers. Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
PiemēriViņi ierīkojās tā, lai ar vienu aci varētu redzēt mēnesi, ar otru - upi, kas, slaidi izlīkumodama, gulēja plašās senlejas vidū.
Avoti: 3. sējums