izlīkumot
izlīkumot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Metot līkumus, līku loču izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.). Ilgāku laiku, daudz līkumot.
PiemēriGājēji.. pārskrien te vienā, te otrā ielas pusē, lai izvairītos no mašīnām, kuras savukārt cenšas izlīkumot starp bedrēm.
- Gājēji.. pārskrien te vienā, te otrā ielas pusē, lai izvairītos no mašīnām, kuras savukārt cenšas izlīkumot starp bedrēm.
- ..automašīnai nākas krietni izlīkumot, lai pārvarētu.. kalnu grēdu.
2.parasti 3. pers. Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
PiemēriViņi ierīkojās tā, lai ar vienu aci varētu redzēt mēnesi, ar otru - upi, kas, slaidi izlīkumodama, gulēja plašās senlejas vidū.
- Viņi ierīkojās tā, lai ar vienu aci varētu redzēt mēnesi, ar otru - upi, kas, slaidi izlīkumodama, gulēja plašās senlejas vidū.
- ..izlīkumots ielu tīkls vecajā daļā un zemes valnis kā piemiņa no Ivana Bargā laika cietokšņa.
Avoti: 3. sējums