izlīt
izlīt -līstu, -līsti, -līst, pag. -liju; intrans.
1.parasti 3. pers. Līstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) — par šķidrumu.
PiemēriNav nelaime, ja sākumā viņam [bērnam] lielākā daļa ēdiena izlīst no karotes, vajag tikai arvien tūlīt apslaucīt muti un rokas.
1.1.Sadaloties izplūst.
PiemēriPret kuģa pīķi atsitas neliels vilnis, sašķīzdams un izrīdāms miljonos sīku ūdens lāsīšu.
1.2.pārn. Plaši izplatīties (piemēram, par gaismu, siltumu).
Piemēri..jūnija saules spožā gaisma izlīst pār visu laukumu...
1.3.pārn. Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli).
Piemēri«Es daudzreiz nesaprotu, no kā mēs īsti dzīvojam,» Ernai izlija ilgi krājies rūgtums.
2.parasti 3. pers. Līstot šķidrumam, iztukšoties (par trauku).
PiemēriSpainis izlijis.
3.parasti 3. pers. Pārvēršoties lietū, samazināties, izzust (par mākoņiem).
PiemēriKaut mākonis neizlītu, pirms paspēj atnākt pie viņiem!
4.Lietū izmirkt, samirk.
PiemēriPāris minūtēs, kamēr turpinājās trakā gāze, viņa izlija tā, ka nepalika sausa ne vīlīte.
Avoti: 3. sējums